Janvāra mēnesis elektroenerģijas tirgū ir atnācis ar visai straujām izmaiņām, kas tiešā veidā atspoguļojas mūsu reģiona rēķinos. Salīdzinot ar pagājušā gada nogali, elektrības cena Latvijā ir piedzīvojusi ievērojamu kāpumu.
Šāds pieaugums ir skaidrojams ar vairākiem faktoriem, taču galvenais iemesls ir saistīts ar laikapstākļiem un to, kā tie ietekmē enerģijas patēriņu visā Baltijā.
Saskaņā ar “Augstsprieguma tīkla” datiem, vidējā cena par vienu megavatstundu janvārī Latvijā sasniedza 153,5 eiro. Tas ir par 83,1 % vairāk nekā decembrī, un šī tendence nav vērojama tikai pie mums, bet arī kaimiņvalstīs.
Situācija Baltijas kaimiņvalstīs
Igaunijā situācija izskatās vēl krasāka, jo tur elektrības cena janvārī pieauga pat vairāk nekā divas reizes. Vidēji Igaunijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem janvārī cena bija 154,51 eiro par megavatstundu. Lietuvā kāpums bija līdzīgs kā pie mums – cena pieauga par 82 % un apstājās pie 152,53 eiro atzīmes.
Kopumā visās trīs Baltijas valstīs vidējā cena janvārī palielinājās par 91 %. Ja mēs raugāmies uz ilgāku laika posmu un salīdzinām šī gada janvāri ar 2025. gada sākumu, redzams, ka Latvijā elektrība tagad maksā par 67,2 % dārgāk. Šādi skaitļi liecina par būtisku cenu lēcienu, kas ietekmē kopējo tirgus situāciju.
Kāpēc cenas aug tik strauji
Galvenais iemesls šādam cenu lēcienam bija lielais aukstums janvārī. Kad ārā temperatūra strauji pazeminās, cilvēki un uzņēmumi sāk patērēt daudz vairāk enerģijas apkurei un citiem vajadzībām. Lielais pieprasījums radīja situāciju, kurā ar lētākajiem enerģijas ražošanas avotiem vairs nepietika.
Lai nosegtu visu nepieciešamo apjomu, nācās pieslēgt dārgākas ražotnes, un tieši tās noteica gala cenu tirgū. Speciālisti gan norāda, ka problēmu ar pašas elektrības pieejamību nebija. Jaudu pietika gan Baltijas valstīs, gan tām pievienotajos tīklos citās valstīs, tāpēc deficīts nedraudēja, taču par šo pieejamību nācās maksāt vairāk.
Izmaiņas elektrības importā
Interesanti dati vērojami arī attiecībā uz to, no kurienes elektrība nonāk mūsu tīklos. Janvārī kopējais imports uz Baltijas valstīm samazinājās par 13,3 %, taču mainījās paši piegādes virzieni. Piemēram, no Polijas mēs sākām ievest trīs reizes vairāk elektrības nekā decembrī.
Tajā pašā laikā samazinājās piegādes no ziemeļiem. Imports no Zviedrijas saruka par 7,1 %, bet no Somijas ievestais apjoms kritās vēl vairāk – par 21,9 %. Šādas svārstības ir ierasta tirgus sastāvdaļa, kas atkarīga no tā, cik katrā reģionā konkrētajā brīdī maksā ražošana un cik liels ir vietējais pieprasījums.
“Augstsprieguma tīkls” uzsver, ka šīs krasās biržas cenu svārstības neizjūt pilnīgi visi elektrības lietotāji. Tiešā veidā tas skar tos cilvēkus un uzņēmumus, kuri ir izvēlējušies biržas cenai piesaistītu tarifu. Šajā gadījumā maksājums mainās katru mēnesi atkarībā no tā, kāda situācija valda tirgū.
Savukārt tiem, kuriem ir noslēgti fiksētas cenas līgumi, šādi janvāra lēcieni tūlītējas izmaiņas rēķinos nerada. “Augstsprieguma tīkls” ir valstij piederošs uzņēmums, kas nodrošina, lai Latvijas elektrotīkli darbotos stabili un būtu savienoti ar citām valstīm. Tāpat uzņēmums ir galvenais akcionārs dabasgāzes pārvades sistēmā “Conexus Baltic Grid”, tādējādi ieņemot nozīmīgu lomu visā valsts enerģētikas sistēmā.
